Gita Putce (Urdze / Beķeris)

Uzaugu Slokā, vasarā priecīgi staigājām uz jūru. Tā jau kopš bērnības man jūra ir kļuvusi tuva.
1944. gadā kopā ar māti, tēvu un māsu atstājām dzimteni. Nonācām Ziemeļvācijā. Ilgus gadus dzīvoju nometnē Oldenburgā, latviešu vidē, bet skolojos vācu skolās. Oldenburgā iepazinos ar mācītāju Pauli Urdzi un apprecējāmies. Laulības dzīvē sapratu, ka dzīve Jēzus Kristus garā, nav tikai ārēja forma, bet ir ikdienas īstenība. Ģimenē uzauga trīs zēni un viena meitene. Bija sāpīgi, kad traģiski gāja bojā Pēteris, 18 gadu vecumā. 1985. gadā nomira vīrs, bērni kļuva patstāvīgi, un es jautāju sev: Ko darīt tālāk?

Ceļš atveda mani uz Angliju, apprecējos ar māc. Aldoni Putci. Apmeklēju mūsu Baznīcas Teoloģijas Institūta kursus Toronto, bet Līdsas universitātes Teoloģijas fakultātē papildināju savas zināšanas, jo starp citu vēlējos uzzināt, kā sievietes loma ir veidojusies gadu simteņos.

1994. gadā mani ordinēja diakones amatā. Kad mans vīrs Aldonis aizgāja pensijā, Skotijas un Ziemeļanglijas draudzes aicināja mani mācītājas darbā. Pieņēmu šo aicinājumu un kopš 1999. gada strādāju kā diakone savās četrās draudzēs. Daudz esmu ceļā, apciemoju slimos, vientuļos, vadu dievkalpojumus un draudzes sanākšanas. Ir kopīgs prieks un kopīgas bēdas; un ir labi zināt, ka Jēzus Kristus ir ar mums.